Ceļā uz pieejama un daudzveidīga mājokļa programmu Rīgai

#mājoklis_ikvienam

Ikvienam ir tiesības uz mājokli – tiesības dzīvot cieņpilnos apstākļos, drošībā un mierā. Starptautiskie cilvēktiesību akti runā par šo tiesību minimālo standartu un katrai dalībvalstij, sev pieejamo resursu ietvaros, jātiecas to nodrošināt.

Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1991. gadā mājoklis kā fundamentāli nepieciešama cilvēka dzīves vajadzība arhitektūras un politikas diskursos apskatīts fragmentāri, pamatā atstājot šī jautājuma risināšanu brīvā tirgus pārziņā. Tikmēr Portugāles parlaments ar 2019. gada jūlijā pieņemtu likumu noteicis juridisko pamatu, lai mājokli uzskatītu par pilsoņu tiesībām.

Saskaņā ar ANO , kā arī nacionāliem cilvēktiesību aktiem, mājokļa nodrošinājuma palīdzība prioritāri sniedzama personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ (veselība, ekonomiskais stāvoklis u.c.) nespēj īstenot savas tiesības uz mājokli.

Tiesības uz mājokli ietver plašāku jēdzienu kopumu kā tikai miteklis un tādēļ profesionāla diskusija ir jāveido ne vien ap mājokļa, bet arī plašākas dzīves telpas minimālo standartu, tostarp:

  1. mājokļa pieejamība no izmaksu viedokļa, nodrošinot pienācīgu atbalstu un sociālu mājokli arī tiem, kas objektīvu iemeslu dēļ to nevar nodrošināt paši;
  2. tā atbilstība cilvēka cienīgai dzīvošanai;
  3. pietiekama pakalpojumu, materiālu un infrastruktūras pieejamība ap mājokli;
  4. saprātīgs mājokļa novietojums, kas nodrošina pieeju darba tirgum, pienācīgai veselības aprūpei, izglītībai u.tml.

Līdz ar to, saruna par ikvienam pieejamu un daudzveidīgu mājokli Rīgā ir paplašināma un turpmāk saprotama ar plašāku dzīves telpu, kas ietver ne vien pašu mājvietu un publisko ārtelpu ap to, bet arī vidi, kurā mājoklis atrodas nodrošinot piekļuvi pakalpojumiem un vajadzībām, kas ļauj indivīdam pilnvērtīgi un pilntiesīgi funkcionēt mūsdienu sabiedrībā.

#pieejamības, daudzveidības un kvalitātes standarts

Kad apjausts, ka mājoklim, tā plašākajā nozīmē, ir jābūt pieejamam ikvienam sabiedrības loceklim, ir laiks diskusiju izvērst definējot dažādas pieejamības formas, daudzveidības apmēru un, visbeidzot, mājokļa kvalitātes standartu dzīvojamo namu fondā kuru mēs kā sabiedrība esam gatavi veicināt ar nodokļos nomaksātajiem līdzekļiem.

Mājokļa pieejamība aplūkojama kā no ekonomiskā skatu punkta, tā arī izvērtējot novietojumu pilsētā un novēršot fiziskus šķēršļus iekļūšanai telpā. Finanšu ziņā jāapzinās, ka saskaņā ar OECD Ekonomikas pārskatu par Latviju un Ekonomikas ministrijas veiktu tirgus aptauju aptuveni 80% Latvijas mājsaimniecību nevar atļauties īrēt mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli, jo viņu ienākumi nav pietiekami augsti. Mājokļa novietojums pilsēttelpā vērtējams daudzveidīga sabiedriskā transporta, darba tirgus, izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamības kontekstā, neaizmirstot par pilsētas centieniem mazināt privātā transporta īpatsvaru un tuvināties starptautiskiem klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķiem. Novārtā nedrīkst atstāt vides pieejamības jautājumus sabiedrības daļai ar kustības u.c. ierobežojumiem, tostarp, rēķinoties ar senioru un jauno vecāku pārvietošanās vajadzībām. Visbeidzot, pieejamība jāsaglabā visos tirgus segmentos – īres mājoklis, īpašumā iegādājams mājoklis un sociāli subsidēts mājoklis.

Domājot par kopējā pieejamā mājokļa fonda atjaunošanu un pilnveidi, svarīgs aspekts ir saglabājamā mājokļu daudzveidība gan savā formā un piedāvātajā dzīves telpas kvalitātē, gan dažādība cenas un lietošanas tiesību formās. Izvēlētajiem tirgus atbalsta mehānismiem ir jāveicina gan publisku līdzekļu finansētas, gan privātā sektora attīstītas dzīvojamās platības rašanās tirgū.

Visbeidzot, diskusijas ietvaros ir nepieciešams definēt Rīgas mājokļa un dzīvojamās vides standartu, izvērtējot esošo situāciju ar mājokļu kvalitāti, nodrošinājumu un pieejamību. Noteiktajam standartam (nākotnē aktuālo prasību minimumam) jākalpo par vaduguni gan nosakot minimālās prasības no jauna būvējamām dzīvojamām platībām, gan veicot esošo namu pārbūves un energo-efektivitātes uzlabošanas darbus.

Svarīgi atcerēties, ka strauji tuvojas pēdējais brīdis, kurā mājokļa jautājums risināms, jo esošo padomju laikos celto namu lietošanas termiņa prognozētās beigas (40-60 gadi), kā arī šo mājokļu iespaidīgais īpatsvars (tajos mājo ap 60% rīdzinieku) uzliek skaidru laika rāmi mājokļa jautājuma risināšanai, kas ar katru gadu paliek aizvien pietuvojas.

#pieteikums_diskusijas_uzsākšanai

Rīgas pilsētas arhitekta birojs jau kopš 2011. gada virza un aktualizē dažādas ar pieejama un daudzveidīga mājokļa nepieciešamību saistītas tēmas Rīgas pilsētas kontekstā. Šo gadu laikā birojs rīkojis vairākas konferences un veicis pētījumus, iniciējis dažāda līmeņa ekspertu diskusijas, uzsācis pilotprojektus, rosinājis studentu un akadēmiskās vides interesi par jomas izpēti, kā arī pārstāvējis Rīgas pašvaldību dažādās Eiropas mēroga iniciatīvās, kas saistītas ar mājokļa jautājumiem.

Šogad Attīstības programmas 2021-2027 izstrādes procesā Rīgas pilsētas arhitekta birojam uzticēts vadīt Mājokļu attīstības un Kvalitatīvas pilsētvides tematiskā plānojuma darba grupas, kuru galvenais nolūks ir esošā likumdošanas rāmja ietvarā meklēt iespējas Rīdziniekiem nodrošināt kvalitatīvu dzīves telpu mājoklī un ārpus tā.

Vienlaikus aģentūra uzsvērusi nepieciešamību un guvusi atbalstu paplašinātas Pieejama un daudzveidīga mājokļa programmas nepieciešamībai Rīgā, kurā iekļaujamas un vietējam kontekstam piemērojamas Eiropas Komisijas Pilsētvides iniciatīvas Mājokļu partnerības (2016-2018) gala ziņojumā pieņemtās atziņas. Ziņojums uzsver nepieciešamību Eiropas Savienības institūciju mērogā rast labāku normatīvo regulējumu pieejama un daudzveidīga mājokļa politikas aktivizēšanai Eiropā, bet īpaši jaunajās ES dalībvalstīs, sekmēt jaunu finanšu avotu novirzīšanu šī mērķa īstenošanai, kā arī veicināt labo piemēru un pieredzes apmaiņu valstu un pašvaldību līmenī.

Lai uzsāktu darbu pie paplašinātas Pieejama un daudzveidīga mājokļa programmas Rīgai mums – nozares profesionāļiem un lēmumu pieņēmējiem – ir jādomā ārpus tā sauktās kastes un iespējamie risinājumi ir jāmeklē neierobežojot sevi esošās likumdošanas rāmī. Jauni risinājumi, iespējams, prasīs jaunu normatīvo regulējumu un jaunu pieeju dažādu nozaru savstarpējās sadarbības nodrošināšanai. Tomēr, lai procesā netiktu pazaudēta sasaiste ar Rīgai aktuāliem izaicinājumiem, Rīgas pilsētas arhitekta birojs diskusiju strukturēs ap šādiem tematu blokiem:

  1. Esošā dzīvojamā fonda renovācija uzlabojot ēku enero-efektivitātes un dzīves telpas kvalitātes īpašības
  2. Jauna dzīvojamā fonda veidošana, izmantojot valsts, pašvaldības un privātā sektora resursus
  3. Jaunu finanšu atbalsta mehānismu izveide, dzīvojamā fonda restartam
  4. Mūsdienīga iekštelpu, pakalpojumu pieejamības un publiskās ārtelpas standarta radīšana nākotnes dzīves vides atbalstam


  1. ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 1991. gadā pieņemtie Vispārējie komentāri Nr.4
  2. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas (1948) 25. pants paredz, ka katram ir tiesības uz mājokli
  3. OECD pārskats par Latviju (2017) http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2017-OECD-economic-survey-overview.pdf
  4. Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā “Par atbalstu īres mājokļu būvniecībai reģionos” aplēsts, ka šā brīža īres maksājumu par 50m2 lielu dzīvokli un ar to saistītajiem komunālajiem maksājumiem (450€ – 530€) nevar atļauties gandrīz 80% mājsaimniecību. Aprēķinos pieņemts, ka mājokļa izmaksas nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības kopējā budžeta. http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40463859
  5. Eiropas Komisijas Pilsētvides iniciatīvas Mājokļu partnerība (The EU Urban Agenda – Housing Partnership) savu darbu sāka 2015. gadā ar mērķi rast labāku normatīvo bāzi, jaunus finansējuma avotus un stiprināt zināšanu apmaiņas formātus pieejama un daudzveidīga mājokļa nodrošināšanai Eiropas Savienībā. Mājokļu partnerība gala ziņojumu publicēja 2018. gada nogalē un tas pilnā lasīšanai pieejams tīmeklī. https://ec.europa.eu/futurium/en/housing/housing-partnership-final-action-plan-0