Rīgas kvartāls. Kompleksa mājokļu kvartāla apbūves ideja Rīgas 20. gadsimta pilsētbūvniecībā
[Artis Zvirgzdiņš]
14.11.2019. 10.00 – 12.30
Latvijas Zinātņu akadēmija
Kvartāls ir viens no pilsētas struktūras pamatelementiem. Modernisma periodā gan attieksme pret šo tradicionālās pilsētas stūrakmeni ir bijusi stipri pretrunīga, nereti nicīga, tomēr mūsdienās, kad varam runāt par paradigmas maiņu pilsētplānošanā un par vērā ņemamiem pilsētu atdzimšanas procesiem visur pasaulē, jaunu elpu iegūst arī kvartāla ideja.
Mājokļu kontekstā Rīgas pilsētas attīstības vēsturē interesanti ir 20. gadsimta centieni īstenot kompleksus kvartālu apbūves projektus. Runa ir par piemēriem, kur viss kvartāls vai vismaz nozīmīga tā daļa ir veidota pēc viena projekta, reizē domājot arī par vienotu iekškvartāla telpu. (Pirmais un zīmīgākais šādas attīstības piemērs Rīgā ir Berga Bazārs, kas tika iesākts jau 19. gadsimta beigās, tomēr tas ir veidots soli pa solim, un to primāri nevar saukt par mājokļu projektu.) Kapitālisma Rīgas centra apbūves struktūrā ierasti ielas mājai paralēli gruntsgabala dziļumā novietota otra un nereti arī trešā ēka, iekšpagalmiem atstājot vien utilitāru lomu.
Nozīmīgākie agrīnie centieni atkāpties no šīs tradīcijas, veidojot mājokļu namus ar plašāku, vienotu iekškvartāla telpu, ir Forburgas kvartāls un Ķergalvja nams, kas celti īsi pirms 1. pasaules kara. Interesanti un vērtīgi Rīgas vēsturiskās pilsētas struktūras elementi ir nedaudzi tā saucamie pilsētas blokmāju projekti, kas tapuši pēc Vīnes parauga 20. gadu nogalē. Pēckara modernisma periodu Rīgas mājokļu apbūvē reprezentē tā saucamie. mikrorajoni – lielmēroga dzīvojamie rajoni, kam raksturīgi pavisam cita veida un mēroga kvartāli (angliski: superblock), ko veido brīvstāvošas sēriju projektu mājas, bet ārtelpā nav jaušamas būtiskas atšķirības starp kvartāla ārpusi un iekšpusi, nav tās smalkās diferenciācijas starp publisko, puspublisko un privāto telpu, kas raksturīga tradicionālajiem kvartāliem. Vēlīnā modernisma un postmodernisma periodā – 70. gadu beigās un 80. gados – Latvijas arhitektūrā jaušami centieni atgriezties pie urbānisma pamatvērtībām, tostarp – reabilitējot tradicionālo kvartālu. Šo ievirzi pārstāv gan piemēri, kur 103. sērijas projekta ēkas adaptētas kvartālu situācijās, gan virkne specprojektu Rīgas centrā un arī nomaļākās vietās.
Ekskursijas laikā klātienē varēs aplūkot vairākus dažādu periodu kvartālu piemērus.
Artis Zvirgzdiņš
Ieguvis maģistra grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, strādājis arhitektu birojā Sīlis, Zābers un Kļava un Sarma & Norde. Kopš 2005. gada ir arhitektūras platformas A4D redaktors. Publicējis vairāk nekā 200 publicistisku, analītisku un kritisku rakstu par arhitektūras un pilsētas attīstības tēmām platformā A4D, žurnālā Latvijas Architektūra, kā arī dažādos citos izdevumos. Piedalījies ar arhitektūru, pilsētplānošanu un publisko telpu saistītos pētnieciskos projektos, izstāžu veidošanā, darbnīcās un arhitektūras konkursos, uzstājies ar lekcijām un referātiem par arhitektūru, pilsētplānošanu un publisko telpu augstskolās, konferencēs un citos pasākumos.
10:00 -12:30 Pirmais ekskursiju cikls
Rīgas kvartāls. Kompleksa mājokļu apbūve Rīgā
Artis Zvirgzdiņš
Dažādo savas atmiņas! Padomā par Pļavniekiem!
Aleksandrs Feļtins
Deviņi Rīgas stāvokļi
Oskars Redbergs
13:00 -14:30 Otrais ekskursiju cikls
Eksperimentālās lielpaneļu ēkas Rīgā
Evelīna Ozola
Ekonomiskais mājoklis Rīgā
20. gadsimta sākumā
20. gadsimta sākumā
Ivita Ose
Koka mājoklis Rīgā
19. un 20. gs.
mijas periodā
19. un 20. gs.
mijas periodā
Inga Karlštrēma
Konferenci atbalsta:
